Teikas
par Durbes ezeru
Starp
Dzērvi, Apriķiem un Puduri ir liels klajums, Plecis saukts. Vecos
laikos tur atradies ezers vārdā Plecis. Ezeram
vārdsnepagalam nepaticis; Viŋš jo dienas, jo vairāk
iedusmojies,krācis, kaucis,viļņodamies,putodams,jebšu saulīte
spīdējusi un ne vēsmiņa koku lapas nekustinājusi.
Te
vienu dienu ies nabaga sieviņa ar savu puiku gar trakotāja
ezera malu,un puisītis tāpat ieteiksies:"Skaties, māmiņa,kā
Durbe priecīgi viļņo un dej!"
Līdz tā iesacījies, Plecis uz reizu mierīgs; puisēns
ezeram bija īsto vārdu uzminējis.Visi
brīnojušies, ka ezers vienreiz izdarbojies un apklusis. Bet kad nākamu
rītu zvejnieki gājuši zvejot, tad atraduši,ka Plecis aizbēdzis
uz durbeniekiem.Bet gluži pavisam
Durbes ezers gan nešķīries no vecās vietas, vismaz liela pulka
avotu tas atstājis Dzērves Pleča klajumā līdz pašai
Durbei. Šo avotu ūdeņi dzirdami tekot pa zemes apakšu uz Durbes
ezeru. Tā reiz viens vecs durbenieks, Pleča malā pusdienu gulēdams,
skaidri
sadzirdējis ūdeņus pa zemes apakšu tekam.
Reiz Dzērves muižas arams vērsis ar visu
arklu iekūlies vienā Pleča
bezdibenī, un trīs dienas vēlāku Vecpils zvejnieki
šo vērsi ar visu arklu izvilkuši no Durbes ezera.
Weitere
Sagen aus Durbe
Sagen
aus Andernach